Your research : 2533 Results for ա

Entries' title containing ա : 10000 Results

Զանալութ

cf. Ընձուղտ.

• տե՛ս Անալութ։


Զանակ

s.

piece, bit.

• «կտոր, մաս, հատ» Բուղ. 102. Ճա-ռընտ. Վրք. բրս. ամէն տեղ էլ գործածուած է ոսկու կամ արծաթի կտորի համար։

• Նահապետեան, Բազմ. 1906, 398 ուղղում է Բուզանդի մէջ նշանակ, բայց առանց նկատի առնելու, որ նոյն բառը գործածուած է նաև Ճառընտրում։ Գ-Մ.. Բազմավէպ, 1917, էջ 6-8 ուռռում է քանակ, որին դէմ է Վարդանեան, ՀԱ, 1921, 249, որովհետև քանակ բառը ոս-կեդարեան չէ։


Զանապ

s. ast.

s. ast. dragon's tail.

• «Վիշապ համաստեղութեան պո-չը» Վրդն. սղ. ճգ. էջ 344 և պտմ. տպ. Վե-նետ. էջ 137, հրտր. Էմինի, էջ 180։

• -Առար. [arabic word] δanab կամ zanab «ագի, պոչ», որից δanab-i-tinnīn «Վիշապ հաաստեղութեան պոչր». ըստ այսմ վերի բա-ռը նոր տառադարձութեամբ է։-Հիւբշ. 264։

• Ուղիղ մեկնեց նախ ՆՀԲ, յետոյ Հիւբշ, ZDMG, 35 (1881), 659։


Զանգակագանչ

adj. adv.

adj. adv. at the ringing of a bell.


Զանգակածաղիկ

s. bot.

s. bot. bell-flower


Զանգակահար

adj. s.

adj. s. bell ringer, ringer.


Զանգակաձեւ

adj.

bell-fashioned, bell shaped.


Զանգականի

s. pl.

s. pl. the bells.


Զանգակատուն, տանց

s.

steeple, bell-tower, belfry;
ելանել ի —, to go up on the -.


Զանգակեմ, եցի

vn.

to adorn with little horse-bells.


Զանգակիկ

s.

little bell, hand-bell;
hare-bell, blue-bell.


Զանգանեմ, գի

va.

to knead, to bake;
to adhere;
to mix mortar;
to mix;
— իւղով, to butter.


Զանգեմ, եցի

va.

cf. Զանգանեմ.


Զանգիկ

s. chem.

uvula, epiglottis;
receiver.


Զանգիտակ

cf. Զանգիտող.


Զանգիտանամ, ացայ, ացի

vn.

cf. Զանգիտեմ.


Զանգիտանք

s.

fear, dread, apprehension, fright, dismay.


Զանգիտեմ, եցի

vn.

to fear, to be afraid of, to dread;
to doubt.


Զանգիտեցուցանեմ, ուցի

va.

to make afraid, to frighten, to terrify, to dismay.


Զանգիտութիւն, ութեան

s.

cf. Զանգիտանք.


Զանգիտումն, ման

s.

cf. Զանգիտանք.


Զանգիտող

adj.

timid, fearful, afraid.


Զանգուած, ոց

s.

dough, leaven;
mole;
mass, mixture;
amalgam.


Զանգուածիկ

s.

particle.


Զանդիկ, դկաց

s. adj.

s. adj. follower of Zoroaster;
manichean;
աղանդ, manicheism.


Զանխլաբար

cf. Զանխուլ.


Զանխլանամ, ացայ

vn.

to hide ones self, to steal away, to retire;
to be ignorant of.


Զանխլանք

s.

cf. Զանխլութիւն.


Զանխլացուցանեմ, ուցի

va.

to hide, to conceal.


Զանխլութիւն, ութեան

s.

state of a thing hidden, secret, concealment, hiding.


Զանխուլ

adj. adv. s.

hidden, secret;
secretly, clandestinely, by stealth, incognito, without being known;
hiding-place, lurking-place;
— ի ներքս սպրդել, to creep, to slip, to steal stealthily.


Զանկ

cf. Զանգակ.


Զանկիկ

s.

uvula.


Զանց

s.

passage, transition;
առնել, to pass, to omit, to skip, to leave, to neglect, to fail;
— լինել, to be wanting, to fail;
առնուլ, to flee, to run away.


Զանցանեմ, նցի

vn.

to pass;
to surpass, to surmount, to excel;
to go beyond, to exceed;
to escape, to leap;
to be wanting, to fail;
cf. Անցանեմ;
— զհասակաւ, ծերութեամբ, to grow old;
— զարամբ, զամուսնութեամբ, to be unfaithful to the husbands or marriage bed.


Զանցառու, աց

adj.

negligent, careless;
indolent, sluggish.


Զանցառութիւն, ութեան

s.

omission, negligence, carelessness.


Զանցումն, ման

s.

cf. Օրինազանցութիւն.


Զանցուցանեմ, ուցի

va.

to pass, to surpass;
to go beyond;
to cause to fail or be wanting, to make to sin;
անցուցանել —, to excel, to exceed.


Զաչացու, աց

s.

blind, sightless, eyeless.


Զառածանեմ, ծի

va.

to avert, to scatter, to distract;
to render useless;
to mislead, to deceive;
to pervert;
ի տխուր խորհուրդս —, to have the spleen or blue-devils;
յախտս իւր —, to give a loose to one's passions;
զանձամբ —, to come to one's self again, to recover one's self.


Զառածանիմ, ծայ

vn.

cf. Զառածանեմ.


Զառածանք, նաց

s.

wandering, error, bad conduct, perversion, perversity.


Զառածումն, ման

s.

cf. Զառածանք.


Զառածեալ

adj.

averted, scattered.


Զառամ, աց

adj.

decrepit, broken down, crazy.

• րէ՛ր Ամ։

• ԳԴ պրս. [arabic word] zarmān «ծեր, զառա-մեալ»։ Հիւնք. թառամիլ բառից։ Յակո-բեան, Բիւր. 1899, 600 պրս. zarmān. Թիրեաքեան, Արիահայ բառ. էջ 32 պհլ. zarman, իսկ էջ 157 պրս. zar «ծեր»+հյ. ամ «տարի» բառերից։


Զառամանամ, ացայ

vn.

to be decrepit or extremely old.


Զառամացեալ

adj.

cf. Զառամ.


Զառամեալ

adj.

cf. Զառամ.


Զառամութիւն, ութեան

s.

decrepitude, decrepit age.


Definitions containing the research ա : 2065 Results